Spēcīgu, iedarbīgu lūgšanu būtība

Lūgšana ir būtiska kristieša dzīvē. Kad mēs lūdzam, tas savieno mūs ar Dievu un saglabā mēs esam saistīti gan labos laikos, gan grūtību laikā. Mūsu lūgšanas ir svarīgs garīgais instruments, kā arī ierocis, ko izmantot pret ienaidnieku. Paturot to prātā, tās sadalīšana un lūgšanas būtības izpēte sniedz mums ieskatu par to, kā tā kļūst par kopību ar Dievu.

Pareiza lūgšana ir aktīva un pastāvīga

Lūgšana atbrīvo spēcīgus spēkus garīgā sfēra. Tas dod debesīm un Dievam piekrišanu rīkoties mūsu labā. Līdzīgi kā atļaujas iegūšana, būvējot kaut ko dabā, lūgšana ir mūsu debesu atļauja. Tas ļauj lietām, kas jau ir pabeigtas garīgajā sfērā, sākt izpausties fiziskajā jomā.

Efektīva lūgšana nav vienkārša lūgšana Dievam par lietām. Tas ir pateikt Viņam to, ko Viņš jau ir teicis Savā Vārdā. Tā ir slavēšana un pielūgšana, un patiesībā Dieva sejas skūpstīšana. Lūgšana nav kaut kas tāds, kas jāierobežo ar noteiktu dienas laiku; tā ir saskarsme ar Viņu it visā, ko mēs darām, visu laiku.

Jēzus sniedza piemēru tam, kas jāiekļauj lūgšanā

Jēzus saviem mācekļiem iedeva plānu, kam jāseko lūgšanā, taču šis projekts nav jāseko burtiski. "Šajā tāpēc lūdzieties…” (Mateja 6:9, NKJV). Lielākajai daļai cilvēku tas pietrūkst; viņi ir iegaumējuši projektu un nodēvējuši to par “Tā Kunga lūgšanu” (Mateja 6:9-13). Baznīca to ir darījusi gadiem ilgi, bet tā pat nav Jaunās Derības lūgšana, jo tā netiek lūgta Jēzus vārdā.

Salīdzinājumam, Jaunās Derības lūgšanas tiek lūgtas Jēzus Kristus autoritātē. Savā laikā uz zemes Jēzum bija divas kalpošanas: parādīt patieso garu aiz bauslības un caur pravietojumiem ieviest jaunu dzīvesveidu. Šis uz žēlastību balstīts jaunais un labāks veids atsaucas uz Dievu ne tikai kā Dievu, bet iet soli tālāk un ļauj mums saukt Viņu par “tēti”. "Tajā dienā tu man vairs neko nejautāsi. Patiesi, patiesi es jums saku: mans Tēvs dos jums visu, ko jūs lūgsit manā vārdā. Līdz šim jūs neko neesat lūguši manā vārdā. Lūdziet, un jūs saņemsit, un jūsu prieks būs pilnīgs" (Jāņa 16:23, 24, NIV). “Tā diena” attiecas uz jaunās žēlastības derības dienu.

Jaunās Derības lūgšana atšķiras no Vecās Derības lūgšanas

Jaunās Derības lūgšana ieved mūs Dieva klātbūtnē, lai mēs varētu sazināties ar Viņu. "Ieklausies maniem vārdiem, O Kungs, apsveriet manu meditācija” (Psalms 5:1). Ir vairāk nekā viens veids, kā lūgt; vairums cilvēku nesaprot, ka meditācija par Vārdu ir viens no lūgšanas veidiem. "Lai manas mutes vārdi un manas sirds pārdomas ir pieņemamas tavā acīs, o Kungs, mans spēks un mans Pestītājs” (Psalms 19:14). Mums ir jāatrod līdzsvars starp periodisku lūgšanu vienatnē un spēju sazināties ar Dievu mūsu ikdienas gaitās neatkarīgi no tā, kas ir tuvumā. 

Dažiem no mums šāda veida lūgšana var būt izaicinājums, kas jāatstrādā mūsu prātā, jo Vecās Derības lūgšana ir tas, ko tradicionāli māca reliģija. Tomēr tas, ka mēs vienmēr esam tā lūguši, nenozīmē, ka tas atbilst Jaunajai Derībai. Caur Savu parauglūgšanu Jēzus uzsvēra, ka lūgšanai jāsākas ar slavēšanu un jābeidzas ar pateicību par Viņa paveikto; mūsu pieprasījumi ir iespiesti starp tiem. Pārliecinoties, ka šie lūgumi saskan ar Viņa gribu attiecībā uz mums, mūsu lūgšanas piešķir spēku un efektivitāti.

“Tas jau ir izdarīts” domāšanas veids ir ļoti svarīgs lūgšanā. Divas lūgšanas, kuras Dievs nekad neatbildēs, ir tad, kad mēs lūdzam Viņu darīt to, ko Viņš jau ir izdarījis, un kad mēs lūdzam Hinu darīt to, ko Viņš jau teicis. us darīt. Tas var izklausīties reliģiski un garīgi, taču tas ir pilnīgi neefektīvi. Mums ir jābūt žēlastības studentiem; tāpēc daudz labāk darbojas piekrišana tam, ko Viņš darīja, un pastāvēt uz pilnvarām, ko Viņš mums ir devis, lai īstenotu dabiskajā veidā to, kas jau ir pabeigts garīgajā.  

Efektīva lūgšana ietver slavēšanu un pielūgsmi

Slavai vajadzētu veidot lielu daļu no mūsu lūgšanām. Slava svētī Dievu un stiprina mūs. Tas ir viegli, kad mēs atskatāmies uz to, ko Viņš ir paveicis mūsu dzīvē, un atceramies, kā Viņš parādījās tieši laikā, lai mūs glābtu un nostādītu uz kājām. Dievs mājo mūsu slavēšanā. "Bet tu esi svēts, tu, kas dzīvo Israēla slavā"(Psalms 22: 3). 

Mēs nedrīkstam aprobežoties ar uzslavu tikai dziedāšana; Dieva acīs, kad mēs atveram muti, dziedam un pielūdzam, tā ir lūgšana. Viņš apdzīvo lūgšanu, kas piepildīta ar slavēšanu, un slavēšanu, kas piepildīta ar lūgšanu. Kad mūsu sirds ir tajā un mūsu pielūgsmes dziesma balstās uz Jēzus paveiktajiem darbiem, Dievs to godā.

Dievs mūs uzklausa, kad mēs Viņam ar lūgšanu pateicamies

“Pielūgsme” ir spēcīgs vārds, ko cilvēki izmet, bet būtībā tas raksturo attiecības, kuru mērķis ir iepriecināt Dievu. Viens no vārdiem “lūgšana” oriģinālvalodā nozīmē pielūgt. Lūgšana un pielūgsme ir savstarpēji aizstājami. Tie mūs noved pie punkta, kurā, pirms mēs pat pabeidzam vārdu veidošanu mūsu lūgumam, Dievs mums jau atbild.

Koncentrēšanās uz to, ko Dievs jau ir paveicis, ir tas, ko mēs savā lūgšanu dzīvē nedarām pietiekami daudz. Kad mēs lūdzam, mēs varam izvēlēties vai nu paaugstināt Viņu, vai arī paaugstināt Viņu problēma. Lūgšanas veids, kas pastiprina Dieva žēlastību, rada bijību. "Kas ir līdzīgs Tev, Kungs, starp dieviem? Kas ir līdzīgs tev, kas ir svētumā godbijīgs, slavējošs, slavējošs, kas dara brīnumus?” (15. Mozus 11:XNUMX). Kad problēma šķiet nepārvarama, pārdomas par to, cik bieži Viņš mūs pagātnē ir atdeva, atgriež lietas perspektīvā.

Vecās Derības lūgšana stāsta Dievam, cik liela ir mūsu problēma; Jaunās Derības lūgšana norāda, cik liels ir mūsu jautājums Labi ir. Abiem ir atšķirība fokusā, un tas, ko mēs izvēlēsimies, sniegs mums radikāli atšķirīgus rezultātus. Nav jēgas spļaut tukšus vārdus, kas izklausās labi, bet kuriem nav nekādas ietekmes. Zinot, kā lūgt, mēs esam pieslēgti Dieva neierobežotajam spēkam un padara mūs neapturamus.